Tēviņš vai mātīte?

Tēviņi un mātītes ļoti atšķiras viens no otra ar izmēriem, proporcijām, kā arī ar raksturu un uzvedību.

Izmēri un proporcijas

Tēviņi ir pusotru – divas reizes lielāki un smagāki par mātītēm. Tēviņa svars vidēji sasniedz 1.5-2 kg, dažkārt sastopami dzīvnieki līdz 3 kg svarā. Salīdzinot ar mātītes purnu, tēviņiem purns ir platāks un plakanāks, bet kažoks biezāks. Labi kopts sesku tēviņš ziemas kažokā atgādina miniatūru lāci.

Salīdzinājumā ar tēviņiem, mātītes izskatās daudz smalkākas un graciozākas. Viņas ir lokanākas un veiklākas, ar smailākiem purniņiem. Vidēji mātītes svars ir no 800 g līdz 1 kg.
Interesanta likumsakarība: kā likums, tēviņus visbiežāk izvēlas sievietes, bet mātītes, gluži pretēji, vīrieši.

Raksturs

Mātītēm un tēviņiem ir arī dažādi raksturi un paradumi. Mātītes ir veiklākas, kustīgākas un ziņkārīgākas nekā tēviņi. Mātīte reti var nosēdēt uz vietas ilgāk kā 3-4 sekundes: pastāvīga teritorijas izpētīšana viņas dzīvē aizņem milzīgu daļu laika. Tādēļ mātīšu uzvedība ir daudzveidīgāka un interesantāka.

Šīs mātītes rakstura iezīmes nosaka to, ka viņas, salīdzinot ar tēviņiem, ir neatkarīgākas un vairāk „pašas par sevi”. Viņas mazāk pieķeras cilvēkam, vairāk – savai teritorijai. Dēļ tā, ka dabā mātītes audzina kucēnus bez tēviņa palīdzības, mātītēm piemīt elastīgāks un augstāks intelekts. Viņas ir apķērīgākas, vieglāk apmācāmas un daudz viltīgākas par tēviņiem.

Tēviņi, gluži pretēji, ir mierīgāki, vairāk pieķeras saimniekam, daudziem no viņiem patīk mierīgi pagulšņāt klēpī. Intelekta ziņā vidējais statistiskais tēviņš atpaliek no mātītes, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir dumjš. Vienkārši tēviņa domāšana ir iekārtota mazliet savādāk.

Ja runājam vispārināti, tad mātītēm interesantāka ir apkārtējā pasaule nevis saimnieks, bet tēviņiem – otrādi.
Viss augstākminētais ir tikai vispārīgās rakstura īpatnības, kas var nepiemist konkrētam dzīvniekam. Sastopamas mātītes, kas ļoti pieķeras saimniekam un pastāvīgi seko viņam pa pēdām, un tēviņi, kas vairāk interesējas par apkārtējo pasauli, nevis par cilvēku.

Kuru izvēlēties?

Kurš tad ir vienkāršāk turams – mātīte vai tēviņš? Viennozīmīga atbilde neeksistē. Katram dzimumam ir savas priekšrocības un trūkumi, kurus zinot, jūs varēsiet patstāvīgi izlemt, kurš tad jums būtu piemērotāks.

Mātītes ir apķērīgākas un paklausīgākas par tēviņiem, tādēļ viņām ir vieglāk iemācīt lietot tualeti. Mātītes labāk saprotas ar bērniem. Ja cilvēkam nav pieredzes sesku turēšanā, tad bieži viņam rekomendē iegādāties tieši mātīti.
Galvenā problēma, kas saistīta ar mātītēm – nepieciešamība vai nu iegūt no viņas pēcnācējus, vai kastrēt. Tas tādēļ, ka lielākā daļa mātīšu nespēj patstāvīgi iziet no meklēšanās stāvokļa. Ieilgusi meklēšanās noved pie hormonālām izmaiņām organismā, un diezgan īsā laikā var beigties ar dzīvnieka nāvi. Vairāk par šo parādību var izlasīt sadaļā „Sesku kastrācija: mātītes”

Tēviņu ir grūtāk nekā mātīti pieradināt pie tualetes, bet pusaugu periodā (no 3-4 līdz 7-8 mēn.) viņš mēģinās dominēt pār saimnieku (tāpat kā to dara pieaugoši suņi). Tēviņa audzināšanā nepieciešama lielāka uzstājība un stingrība, nekā mātītes audzināšanā, un komunikācijai ar dzīvnieku jāvelta vairāk laika. Tēviņus arī nepieciešams kastrēt („Sesku kastrācija: tēviņi”), ja jūs, protams, neplānojat piedalīties vaislas darbā. Tas tādēļ, ka riesta laikā tēviņi sāk iezīmēt teritoriju ar urīnu, kam piemīt spēcīga, nepatīkama smaka. Bez tam, šajā laikā tēviņi kļūst agresīvāki un nepaklausīgāki.

Ja jūs vēlaties sev draugu-kompanjonu, kas jūs mīlētu, gaidītu jūsu atgriešanos, kad jūs dodaties projām – jums piemērotāks ir tēviņš. Ja jums vairāk patīk patstāvīgs un neatkarīgs dzīvnieks, kurš „dzīvo pats par sevi”, bet tajā pat laikā ar jums kontaktējas un komunicē (gan tikai pēc savas iniciatīvas) – iegādājieties mātīti.