Seska izvēle

Seskam ir jābūt veselam, stipram un tam jāpiemīt labai imūnsistēmai – tas pasargās no veterināra rakstura problēmām nākotnē. Seska veselība un imūnsistēma ir atkarīga no tā vecāku veselības un imunitātes – jo veselīgāki vecāki, jo tiem dzimst veselīgāki pienācēji.

Seskam ir jābūt aktīvam. Tas nozīmē, ka tas nedrīkst baidīties no cilvēkiem un būt agresīvs pret tiem. Agrīnajā vecuma posmā, saskaroties ar cilvēku, sesks iemācās būt labvēlīgi noskaņots, sabiedrisks un pierod izrādīt interesi par cilvēku. Etoloģijas valodā to sauc par „imprintingu”. Imprintings ir iespējams tikai agrīnajā vecumā, un tieši tāpēc ir svarīgi, lai sesku mazuļi augtu cilvēka uzmanības lokā. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgs mājas sesks. Piemērotākais vecums, kad mājās var ievest sesku mazuli, ir – no 2 līdz 4-5 mēnešiem.

Seskus, kuri ir iegūti selekcijas rezultātā un kuri jau no pirmajām dzimšanas dienām bauda cilvēku uzmanību un rūpes, var iegūt tikai pie sesku audzētājiem. Tomēr ne visi audzētāji ir sava amata profesionāļi un nebūt ne visi audzētāju piedāvātie seski atbilst mūsu prasībām.

Kad esat izvēlējušies audzētāju, norunājiet ar viņu tikšanos. Pacentieties izbrīvēt pietiekoši daudz laika, lai varētu kā nākas pavērot mazo sesku uzvedību, tā vecākus, kā arī pamatīgi un detalizēti izjautāt audzētāju.

Ja jūs vispār pirmo reizi mūžā redzat sesku, pacentieties uz laiku savaldīt emocijas un vienkārši, bezkaislīgi pavērot sesku mazuļus un viņu māti. Vērojot seskus, ir jāpievērš uzmanība trim lietām: ārējam izskatam, uzvedībai un dzīvnieku kustībām.

Ārējais izskats. Vesels seska mazulis ir mēreni barots, tā kažoks ir tīrs, mīksts, līdzens un bez plikumiem. Acis ir skaidras, tīras un dzīvelīgas, ūsas – neaplauztas. Degunam jābūt tīram, bez aplikumiem, aukstam un miklam, gluži tāpat kā suņiem (ja seska mazulis guļ vai ir tikko pamodies, tad tā deguns ir silts).

Uzvedība. Vesels seska mazulis ir zinātkārs un rotaļīgs, lai arī agrā vecumā ir nedaudz neveikls. Paņemiet to rokās. Dzīvnieciņam nevajadzētu jums pārāk aktīvi kost, tomēr, ja tas uztver saskari ar jums kā rotaļu, tad viņš mazliet un viegli kodīs. Mazajam seskam nav jābaidās no cilvēka rokām. Reizēm, kad seska mazulis ir miegains (sesku mazuļi ļoti daudz guļ), tam ir nepieciešams zināms laiks, lai pamostos. Nesteidzieties, - pagaidiet līdz tas pilnībā pamostas, lai varētu pārbaudīt dzīvnieciņa aktivitāti pilnībā.

Ja dzīvnieks ir apātisks, slābans, neinteresējas par apkārt notiekošo, tad, iespējams, ka tas ir slims. Izteikts bailīgums un agresivitāte liecina par to, ka ar dzīvnieciņa audzināšanu neviens nav nodarbojies.

Kustības. Ļoti svarīgi, lai seska mazulis skraidītu pārliecināti, lai pakaļkājas neslīdētu katra uz savu pusi. Tas, ka pakaļkājas slīd pa gludu virsmu katra uz savu pusi (turklāt nedaudz), ir pieļaujams tikai ļoti maziem seskiem – 1,5 mēnešu vecumā. Ķepu stāvoklis ir viens no rādītājiem, kas norāda, vai dzīvnieks neslimo ar rahītu vai osteodistrofiju.

Pie nepieredzējušiem selekcionāriem un „pseidoaudzētājiem” (cilvēkiem, kuri nerūpējas par dzīvnieku labo īpašību saglabāšanu, bet kuru galvenais mērķis ir viegla peļņa) sesku rahīts nav reta parādība. Protams, šādi cilvēki nekad neatzīst, ka viņu piedāvātie dzīvnieki ir slimi, atrodot milzums daudz iemeslu gan tam, ka seska kājiņas slīd katra uz savu pusi, gan tam, ka tam ir līks mugurkauls. Tāpēc esiet modri, ticiet tam, ko redzat, un savām sajūtām, nevis tam, ko jums cenšas iestāstīt.

Visbiežākais rahīta iemesls ir nepareiza mātes ēdināšana grūtniecības laikā. Reizēm iespaidu atstāj tas, ka māte ir pārāk jauna. Šī slimība ir grūti un ilgi ārstējama, un pilnīgu izveseļošanos panākt nav iespējams.

Mugurkauls ir labs rahīta indikators. Veselam dzīvnieciņam mugurkauls ir izliekts lokā uz augšu, bez izliekumiem uz leju un uz sāniem. To var pārbaudīt, pārlaižot pirkstus pāri mugurkaulam. Pataustiet arī ribas: tām jābūt mucveidīgām, nevis stūrainām. Krūšu kurvis nedrīkst būt iekritis. Ja paņem seska mazuli rokās krūšu apvidū, ir jābūt sajūtai, ka turat rokā elastīgu muciņu.

Rahītiskam seskam mugurkauls mēdz būt izliekts uz sāniem, kā arī mēdz būt izliekumi uz leju muguras virspusē. Ribas bieži vien ir stūrainas, bet krūšu kurvis saspiests virzienā no priekšas uz muguras pusi. Kustoties šāds dzīvnieks izteikti liek pakaļkājas uz sāniem – redzama tā sauktā „pleznas kāja”; vājo saišu dēļ kājas nespēj atrasties normālā stāvoklī.

Sesku mazuļu māte. Vērojot sesku mazuļu māti, pārliecinieties, vai tā ir aktīva, spēcīga un labi izskatās. Tai ir jāļauj mierīgi paņemt rokās savus mazuļus un rotaļāties ar tiem – tas liecinās par to, ka tā uzticas cilvēkiem, un šo īpašību pārmanto arī viņas pēcnācēji.

Liela nozīme seska mazuļa izvēlē ir intuīcijai. Lai cik neloģiski tas skanētu, bet ieklausieties savās izjūtās pat tad, ja jūs ar sesku mazuļiem satiekaties pirmo reizi mūžā.